Ainava ar izgāztajiem kokiem

Mazjūras pusē, gājējam atklājas neparasti skati ar saknēm izgāztiem kokiem. Daži priežu stumbeņi jau ūdens nogludināti un saules izbalināti, kas liecina, ka tie šeit ir jau ilgāku laiku. Citi turpretī ir ar pavisam zaļoksnējiem skuju vainagiem. Vieni redzamo sauks par postažu, citi par pirmatnējību, bet visi būs vienisprātis – jūra uzbrūk!

Krasta erozija vai noskalošanās nav 21. gadsimta parādība. Ar bažām par Kolkasraga noskalošanas apmēriem raksta jau pagājušā gadsimta 30. gadu prese. Mūsdienās noskalošanās procesi ir kļuvuši intensīvāki – ir pieaudzis postošo rudens – ziemas vētru skaits, kam par iemeslu ir siltās ziemas, jo neveidojas sasalums un krasta ledus. Vienu no pēdējo gadu spēcīgākajām vētrām vietējie iedzīvotāji piedzīvoja 2022. gada ziemā, kad vēja brāzmas sasniedza 30 m/s. Tā radīja ievērojamu krasta eroziju. Ja līdz tam noskalošanos varēja vērot Kolkasraga ciešā tuvumā, tad 2022. gada ziemā jūra Kolkas pludmales ainavu pārveidoja līdz nepazīšanai – neparasti daudz izgāztu koku un stāvkrasts kilometra garumā.

Agrāk kritušos kokus pludmalē novāca vietēji iedzīvotāji, izmantojot tos kā malku mājokļu apsildīšanai, taču apmēram pirms desmit gadiem, Slīteres nacionālā parka administrācijas rosināts, likumdošanā tika ieviests aizliegums novākt liedagā izgāztos kokus, kas tiek skaidrots ar to, ka tie pasargā kāpas no intensīvas noskalošanās, jo kalpo kā viļņlauži un samazina viļņu bangu triecienu spēku.